19.12.2013.
Noņēma! Pašā pēdējā mirklī, lai paspētu ieiet jaunā gadā jau bez breketēm. Kā redzams, solītie 1,5 gadi pārtapa 3 gados. Noteikti neko nenožēloju!
Šī ir dāvana vienai no labākajām ortodontēm ever - Gundegai Jākobsonei. Zīmēja viens no labākajiem māksliniekiem ever - Kristaps Auzenbergs.
18.06.2011.
Entuziasms dienasgrāmatas rakstīšanai uz pus gadu bija noplacis, jo nekas ļoti svarīgs vai pieminēšanas vērts pa šo laiku nebija noticis. Atceros, ka pirmajos ortodenta apmeklējumos man solīja, ka breketes apakšžoklim liks pēc apmēram 4 mēnešiem (tam būtu jānotiek aprīlī), taču lielā diena pienāca tikai šo otrdien - 14.jūlijā. Tātad kopš brekešu uzlikšanas augšžoklim ir pagājuši pusapaļi 6,5 mēneši. No vienas puses ļoi žēl, ka viss notiek daudz lēnāk nekā plānots, bet no otras - jau pus gads pagājis!!! Laiks skrien!
Augšžoklī zobiņi jau sastājušies smukā rindiņā, tagad strādājam pie deformētā zobu loka koriģēšanas - labā puse mazliet atpaliek no kreisās. No sākuma likām pašu smalkāko metāla stieplīti, tagad augšā jau liekam rupjāku. Pēc loka (stieples) maiņas pāris dienas zobi ļoti jūtīgi, barību sakošļāt tā pagrūtāk. Pēc tam kļūst arvien vieglāk un pēc nedēļas sajūtu ziņā viss ir pilnīgā kārtībā.
Apakšai pagaidām, protams, liekam smalko stiepli, pārmaiņām jānotiek palēnām. Vienu zobiņu kreisajā pusē vajag pagriezt par apmērm 45 grādiem un ielikt zobu rindā. Pagaidām izskatās pabaisi:
06.01.2011.
Pirms pāris dienām satiku meiteni, kura regulē zobus pie manas dakteres. Augšējam žoklim nēsā jau divus gadus, bet apakšējam - pusotru. Jaukākais (pēdiņās) ir tas, ka daktere joprojām nevar viņai pateikt, kad varēs breketes ņemt nost, bet sākumā solīja tāpat kā man - būšot jānēsā pusotrs gads. Ļoti iedvesmojošs piemērs, vārdu sakot. Nu, viņa vismaz neizskatījās nelaimīga un teica - tik ļoti esot pie savām breketēm pieradusi, ka nevar pat iedomāties, kā ir dzīvot bez tām. Zobiņi gan smuki un ideāli līdzeni, prieks skatīties... Iešāvās prātā doma, ka daktere speciāli velk garumā, lai nokāstu lielāku piķi. Ja tā, tad tiešām bēdīgi. 25.janvārī būs jāliek viņai saprast, ka es neesmu noskaņota šo "prieku" vilkt garumā.
Visumā iet labi. Stieples "zigzags" jau pārvērties par lēzenu "vilnīti", tātad pārmaiņas notiek - taču tik lēni, ka grūti tās novērtēt. Esmu palaidusies slinkumā un darbā pēc pusdienām vairs zobus netīru, tikai rītā un vakarā.
06.12.2010.
Joprojām esmu dzīva un ēšanas ziņā neko sev neatsaku. Zobu jūtīgums ir samazinājies, bet tomēr dažviet tas joprojām ir diezgan izteikts. Sāk apnikt pastāvīgā svešķermeņa sajūta mutē, bet gan jau ar laiku to vienkārši pārstāšu ievērot. Mutes gļotāda vairs nemaz nesūrst, šodien pat vasku neliku uz breketēm.
02.12.2010.
Pirmā diena aizvadīta. Ņemot vērā to, ka biju gatavojusies ļaunākajam, jāatzīst - nav nemaz tik traki. Bumbierim es šodien tā arī nepieķēros, bet visu pārējo (vistas fileju, kartupeļus, biešu salātus, mandarīnus, konfektes un kūku) ēdu bez īpašām problēmām. Mazliet neērti ir tas, ka zobus pēc katras ēdienreizes jātīra vai vismaz kārtīgi jāizskalo.
Spiedoši velkošā sajūta ir mazliet pastiprinājusies, bet ne līdz tādam līmenim, ka būtu jādzer ibumetīns. Sāpes ir pat savā ziņā patīkamas - atgādina to sajūtu, kad bērnībā centos izkustināt piena zobus. Lūpas gan sāk pamazām nobrāzties gar breketēm, bet ortodonta iedotais vasks ļoti labi palīdz - to aplipina ap diskomfortu radošajiem brekešu elementiem.
01.12.2010.
Uzlika! Pirms trim stundām! Pagaidām nekas nesāp - pilnīga un totāla laime. Jūtama tikai drusku velkoša sajūta.
Stāstu par uzlikšanas procesu. No sākuma sagatavojām zobu veiduļus. Dzelzs formiņā tiek iepildīta pasta un tajā iespiež zobus. Kad pasta sacietējusi, formu noņem un iegūst zobu nospiedumus, no kureim gatavos augšžokļa un apakšžokļa veiduļus, lai turpmāk varētu salīdzināt un saprast, kādas ir pārmaiņas. Šo veiduļu pagatavošana maksā 17Ls.
Pēc tam daktere ar visai sakarīgu fočuku (bija pat apļveida zibspuldze ap objektīvu) nobildēja manus nelīdzenīšus visos rakursos - tā kā mana neprofesionālā "pirms" bilde droši vien vēlāk tiks aizstāta ar labākām.
Pēc bildēšanas sākās zobu virsmas sagatavošana brekešu līmēšanai. Drusku nepatīkami (kā pie higiēnista). Tad vienu pēc otras uzlīmē mazos brekešu puļķīšus un izver cauri stiepli. Manā gadījumā priekšzobus jāvelk aiz galiem uz augšu, tāpēc stieplīte tievāka - tā rada mazāku spiedienu. Lūk, tik skaista nu es izskatos:
Nākamais ortodonta apmeklējums - 25.janvārī (gandrīz pēc diviem mēnešiem), jo šīs breketes ir pašliģējošas un nav tik bieži jāmaina loks. Vēl laikam jāpastāsta, ka es ar pirkstu bakstījos pa breketēm un pārdūru pirkstu pušu uz stieples gala (pie pēdējā zoba). Daktere teica, ka, zobiem izlīdzinoties, stieples gals var izlīst un bakstīt vaigā. Ja tā notiek, tad jāatnāk pie viņas stieples galu nokniebt.
Visā visumā sajūtas pagaidām super - baigā pārlaime, ka apņēmos to izdarīt. Atgriežoties mājās, braucīju lūpu pa breketēm un iedomājos, ka ar šito "veļas dēli" mutē jāsadzīvo vēl pusotrs gads... Tad gan entuziasms mazliet noplaka =) Nu, dzīvosim, redzēsim.
-------------------------------------------------
Vakariņās bija grieķu salāti (izbaudīju pēdējo normālo maltīti pirms jogurtu diētas, kas, pēc dakteres domām, sāksies rīt). Tāda sajūta, ka vairāk paliek breketēs, nekā nonāk vēderā. Pēc ēšanas mute noteikti jāpaskalo, jo ar mēli izdabūt ārā to, kas nonācis zem stieples, nav nemaz tik vienkārši.
29.11.2010.
Noņēma! Pašā pēdējā mirklī, lai paspētu ieiet jaunā gadā jau bez breketēm. Kā redzams, solītie 1,5 gadi pārtapa 3 gados. Noteikti neko nenožēloju!
Šī ir dāvana vienai no labākajām ortodontēm ever - Gundegai Jākobsonei. Zīmēja viens no labākajiem māksliniekiem ever - Kristaps Auzenbergs.
18.06.2011.
Entuziasms dienasgrāmatas rakstīšanai uz pus gadu bija noplacis, jo nekas ļoti svarīgs vai pieminēšanas vērts pa šo laiku nebija noticis. Atceros, ka pirmajos ortodenta apmeklējumos man solīja, ka breketes apakšžoklim liks pēc apmēram 4 mēnešiem (tam būtu jānotiek aprīlī), taču lielā diena pienāca tikai šo otrdien - 14.jūlijā. Tātad kopš brekešu uzlikšanas augšžoklim ir pagājuši pusapaļi 6,5 mēneši. No vienas puses ļoi žēl, ka viss notiek daudz lēnāk nekā plānots, bet no otras - jau pus gads pagājis!!! Laiks skrien!
Augšžoklī zobiņi jau sastājušies smukā rindiņā, tagad strādājam pie deformētā zobu loka koriģēšanas - labā puse mazliet atpaliek no kreisās. No sākuma likām pašu smalkāko metāla stieplīti, tagad augšā jau liekam rupjāku. Pēc loka (stieples) maiņas pāris dienas zobi ļoti jūtīgi, barību sakošļāt tā pagrūtāk. Pēc tam kļūst arvien vieglāk un pēc nedēļas sajūtu ziņā viss ir pilnīgā kārtībā.
Apakšai pagaidām, protams, liekam smalko stiepli, pārmaiņām jānotiek palēnām. Vienu zobiņu kreisajā pusē vajag pagriezt par apmērm 45 grādiem un ielikt zobu rindā. Pagaidām izskatās pabaisi:
06.01.2011.
Pirms pāris dienām satiku meiteni, kura regulē zobus pie manas dakteres. Augšējam žoklim nēsā jau divus gadus, bet apakšējam - pusotru. Jaukākais (pēdiņās) ir tas, ka daktere joprojām nevar viņai pateikt, kad varēs breketes ņemt nost, bet sākumā solīja tāpat kā man - būšot jānēsā pusotrs gads. Ļoti iedvesmojošs piemērs, vārdu sakot. Nu, viņa vismaz neizskatījās nelaimīga un teica - tik ļoti esot pie savām breketēm pieradusi, ka nevar pat iedomāties, kā ir dzīvot bez tām. Zobiņi gan smuki un ideāli līdzeni, prieks skatīties... Iešāvās prātā doma, ka daktere speciāli velk garumā, lai nokāstu lielāku piķi. Ja tā, tad tiešām bēdīgi. 25.janvārī būs jāliek viņai saprast, ka es neesmu noskaņota šo "prieku" vilkt garumā.
Visumā iet labi. Stieples "zigzags" jau pārvērties par lēzenu "vilnīti", tātad pārmaiņas notiek - taču tik lēni, ka grūti tās novērtēt. Esmu palaidusies slinkumā un darbā pēc pusdienām vairs zobus netīru, tikai rītā un vakarā.
06.12.2010.
Joprojām esmu dzīva un ēšanas ziņā neko sev neatsaku. Zobu jūtīgums ir samazinājies, bet tomēr dažviet tas joprojām ir diezgan izteikts. Sāk apnikt pastāvīgā svešķermeņa sajūta mutē, bet gan jau ar laiku to vienkārši pārstāšu ievērot. Mutes gļotāda vairs nemaz nesūrst, šodien pat vasku neliku uz breketēm.
02.12.2010.
Pirmā diena aizvadīta. Ņemot vērā to, ka biju gatavojusies ļaunākajam, jāatzīst - nav nemaz tik traki. Bumbierim es šodien tā arī nepieķēros, bet visu pārējo (vistas fileju, kartupeļus, biešu salātus, mandarīnus, konfektes un kūku) ēdu bez īpašām problēmām. Mazliet neērti ir tas, ka zobus pēc katras ēdienreizes jātīra vai vismaz kārtīgi jāizskalo.
Spiedoši velkošā sajūta ir mazliet pastiprinājusies, bet ne līdz tādam līmenim, ka būtu jādzer ibumetīns. Sāpes ir pat savā ziņā patīkamas - atgādina to sajūtu, kad bērnībā centos izkustināt piena zobus. Lūpas gan sāk pamazām nobrāzties gar breketēm, bet ortodonta iedotais vasks ļoti labi palīdz - to aplipina ap diskomfortu radošajiem brekešu elementiem.
01.12.2010.
Uzlika! Pirms trim stundām! Pagaidām nekas nesāp - pilnīga un totāla laime. Jūtama tikai drusku velkoša sajūta.
Stāstu par uzlikšanas procesu. No sākuma sagatavojām zobu veiduļus. Dzelzs formiņā tiek iepildīta pasta un tajā iespiež zobus. Kad pasta sacietējusi, formu noņem un iegūst zobu nospiedumus, no kureim gatavos augšžokļa un apakšžokļa veiduļus, lai turpmāk varētu salīdzināt un saprast, kādas ir pārmaiņas. Šo veiduļu pagatavošana maksā 17Ls.
Pēc tam daktere ar visai sakarīgu fočuku (bija pat apļveida zibspuldze ap objektīvu) nobildēja manus nelīdzenīšus visos rakursos - tā kā mana neprofesionālā "pirms" bilde droši vien vēlāk tiks aizstāta ar labākām.
Pēc bildēšanas sākās zobu virsmas sagatavošana brekešu līmēšanai. Drusku nepatīkami (kā pie higiēnista). Tad vienu pēc otras uzlīmē mazos brekešu puļķīšus un izver cauri stiepli. Manā gadījumā priekšzobus jāvelk aiz galiem uz augšu, tāpēc stieplīte tievāka - tā rada mazāku spiedienu. Lūk, tik skaista nu es izskatos:
Visā visumā sajūtas pagaidām super - baigā pārlaime, ka apņēmos to izdarīt. Atgriežoties mājās, braucīju lūpu pa breketēm un iedomājos, ka ar šito "veļas dēli" mutē jāsadzīvo vēl pusotrs gads... Tad gan entuziasms mazliet noplaka =) Nu, dzīvosim, redzēsim.
-------------------------------------------------
Vakariņās bija grieķu salāti (izbaudīju pēdējo normālo maltīti pirms jogurtu diētas, kas, pēc dakteres domām, sāksies rīt). Tāda sajūta, ka vairāk paliek breketēs, nekā nonāk vēderā. Pēc ēšanas mute noteikti jāpaskalo, jo ar mēli izdabūt ārā to, kas nonācis zem stieples, nav nemaz tik vienkārši.
29.11.2010.
Šodien uztaisīju foto "pirms", lai pēc gada vai diviem var atskatīties un pašausmināties =) Mana problēma ir tā, ka zobi iegriezti it kā uz iekšu un žokļa loks ir deformēts - šaurāks nekā normāli tam būtu jābūt. Skats nav no patīkamajiem, bet vēsturisks moments tomēr. Parīt jau būs uzliktas breketes:
Lūk, lai ir ko atcerēties! Drīz šos zobiņus piemeklēs vērienīgas pārmaiņas!
27.11.2010.
Laikam retais manā vecumā izšķiras par zobu korekciju, parasti visi tam iet cauri jau skolas vecumā. Mani vecāki finansiāli breketes nepavilka, tāpēc skolas laikā man bija platīte ar "kūkumu" sakodiena maiņai, kuras dēļ man joprojām ir nelieli runas defekti (dažkārt burtu "r" cenšos izrunāt, atbalstot mēli pret vairs neesošās platītes "kūkumu").
Tā kā tagad pati pelnu un varu atļauties arī breketes, šodien aizdevos uz konsultāciju pie ortodonta (Dr.Jākobsone RSU Stomatoloģijas institūtā). Daktere diezgan haotsiki pastāstīja par sakodiena maiņas iespējām, kā efektīvāko alternatīvu minot ķirurģiju (no tās gan atteicos). Palikām pie speciālām gumijām vai atsperēm, kas būs jānēsā dažus pēdējos mēnešus, lai "pievilktu" apakšžokli augšžoklim klāt. Savukārt zobu izlīdzināšanai viņa ieteica metāla breketes ar pašliģējošo mehānismu (300Ls katram žoklim). Loku maiņa šīm breketēm jāveic tikai reizi 8-10 nedēļās. Kad breketes noņems, augšžoklī dažus mēnešu būs jānēsā speciāla caurspīdīga kape (35Ls), bet apakšžoklim zobu iekšpusē piestiprinās fiksējošu stieplīti (20-40Ls).
Konusltācija izmaksāja 10Ls + digitāls zobu rentgens (12Ls), lai pārliecinātos, ka zobiem nav kādas acīm nesaskatāmas vainas. Brekešu uzlikšanu ieplānojām uz 1.decembri. Pirms tam vēl jāpaspēj salabot visu, kas labojams.
Salasījos internetā lērumu atsauksmju par nepatīkamajām sajūtām, jēlajām, asiņojošajām mutes gļotādām, sāpēm, kas neļauj ēst un iemigt... Vārdu sakot esmu pamatīgi iebiedēta, pat pavīdēja doma atmest ar roku. Tomēr gandrīz visi čīkstētāji atzina, ka tas bijis rezultāta vērts. Cerams, arī man nebūs jāviļas.
